Menüü

Blogs

Kājām no Rīgas uz Tallinu? Vai tas ir iespējams?

Ja Rīgā dzimušajam igauņu literatūras pamatlicējam Kristiānam Jākam Petersonam (Kristjan Jaak Peterson) vairāk nekā pirms 200 gadiem naudas trūkuma dēļ pie saviem vecākiem no Tartu uz Rīgu bija jādodas kājām, tad šodien tādu ceļošanas veidu izvēlas drīzāk aizraujošu piedzīvojumu meklētāji. Turklāt no Rīgas kājām ceļu var mērot ne vien Tartu, bet arī Tallinas virzienā.

  

Fotogrāfijas: Juris Smalinskis

Ja tagad no Tartu līdz Rīgai doties kājām šķiet īsts varoņdarbs, tad pirms pārsimts gadiem tas bija diezgan izplatīts pārvietošanās veids. Trūcīgu studentu, kas nevarēja atļauties braukt ar transportu, bija daudz, turklāt šādu pārvietošanās veidu atbalstīja arī tālaika, smalki izsakoties, infrastruktūra. Bez pārspīlējuma var teikt, ka ik vai pēc katras versts bija krogs, kurā varēja pārnakšņot un iestiprināties.

Mūsdienās tā vairs nav un iet gar ceļa malu var būt pat bīstami dzīvībai.
Tomēr drīz šādu pārgājienu cienītājiem bažu vairs nebūs, jo top marķēts garās distances pārgājienu maršruts, kas, vijoties cauri Latvijas un Igaunijas mežiem, aizvedīs no Rīgas līdz Tallinai. Maršrutu “Mežtaka” plānots ietvert starptautiskajā Eiropas garā pārgājiena maršrutā E11.

“Mežtaka” sāksies Rīgā, Latvijā ies cauri Gaujas Nacionālajam parkam, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem, un Igaunijā tā turpināsies, vijoties cauri Setumā reģionam un gar Peipusa ezeru, un tālāk pa Ziemeļigaunijas piekrasti aizvedīs līdz Tallinai.

Viss takas garums sadalīts 50 aptuveni 20 km garos posmos, ko katru var noiet vienā dienā un kas paredzēti dažādām grūtības pakāpēm, tādēļ ikviens var izvēlēties sev piemērotāko.

Igaunijas Lauku tūrisma biedrības (MTÜ Eesti Maaturism), kas ir viens no starptautiskajā projektā Igauniju pārstāvošajiem partneriem, izpilddirektore  Raili Mengele (Raili Mengel) stāsta, ka maršruts neietver sevī tikai aktīvu pārvietošanos pa mežu: “Gluži pretēji, tas vijas cauri daudziem interesantiem kultūrvēstures objektiem un piekrastes teritorijām gan gar Peipusa ezeru, gan Igaunijas ziemeļu krastu.”

Pēc Raili Mengeles vērtējuma, “Mežtaka” tieši šī iemesla dēļ interesentiem solās būt vēl aizraujošāka un no ainaviskā un kultūrmantojuma viedokļa vēl daudzveidīgāka nekā maršruts “Jūrtaka”, kas vijas gar Baltijas jūras piekrasti no Lietuvas robežas līdz Tallinai.

Patlaban tiek apsekota “Mežtakas” maršruta teritorija un maršruta marķēšana dabā, darbus plānots pabeigt septembra beigās. Maršruts visā garumā ietver arī GPX koordinātas, kas ceļotājiem bez apmaldīšanās riska ļaus pārvietoties, izmantojot viedierīču palīdzību.

Iesaistās arī tūrisma uzņēmumi

Kā jau sākumā rakstīts, līdz 20. gadsimtam pilnīgi normāls pārvietošanās veids bija kājām, jo pasta karietes visiem nebija pa kabatai. Tomēr tolaik ceļotāji bez grūtībām varēja atrast vietu, kur pārlaist nakti un paēst.

Igaunijas Lauku tūrisma biedrība patlaban strādā pie marķējuma “Matkajasõbralik” (tulkojumā – “Ceļotājiem draudzīgs”) izveides, ar kuru vietējie uzņēmēji ceļotājiem darīs zināmu, ka tie ir gaidīti viesi.

Ieguvumi acīmredzami ir divpusēji, jo marķējums atvieglo ceļotāju gaitas un lauku uzņēmumiem rada jaunus klientus.

Lai arī 2020. gads ir pavisam neierasts, Raili Mengele atzīst, ka vīrusa izplatība acīmredzami palielinājusi interesi par pārgājieniem dabā.

"No ārzemju ceļotāju viedokļa, Igaunija ir drošs galamērķis – mums ir gana daudz reti apdzīvotu teritoriju, un dabas pārgājienos cilvēki var ievērot pietiekamu distanci vai pat vispār nesatikties," viņa piebilst. "Šodien, kad ceļošana tiek ierobežota, Baltijas valstu garā distance var būt ļoti pievilcīgs piedāvājums, jo tas nav masu tūrisms. Mežā pietiek vietas un gaisa, un es ceru, ka mūsu piekrastes un meža takas to cilvēkiem arī piedāvā.”

Uzziņai:

‘’Mežtaka’’ Latvijā vijas cauri Gaujas Nacionālajam parkam, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem. Igaunijā tā turpinās cauri Hānjas augstienei, Setumā reģionam, gar Peipusa ezera rietumu krastu un tālāk līdz Somijas līcim, kur iegriežas uz rietumiem. No turienes ceļš tālāk ved gar Ziemeļigaunijas piekrasti un šķērso daudzas vietas Lehamā Nacionālajā parkā, līdz aizved galapunktā Tallinā.

Takas garums ir 1060 km (~ 1,3 miljoni soļu), no kuriem Latvijā 335 km un Igaunijā 725 km.

Maršruts “Mežtaka”:

  • vairāk nekā 400 vēstures un dabas objektu, vēsturiskās Lībiešu un Setumā kultūrtelpas;
  • Baltijas valstīm raksturīgākie mežu tipi un savvaļas dabas elementi;
  • liela dabas daudzveidība (sēnes, ogas, sūnas, ķērpji, augi, dzīvnieki);
  • Iieliskas putnu vērošanas vietas;
  • trīs nacionālie parki, dabas parki un citas aizsargājamās teritorijas;
  • Ziemeļigaunijas daļā Somijas līča salas;
  • divu valstu galvaspilsētas Rīga un Tallina un to vēsturiskie centri, kas iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Skatīt vairāk: baltictrails.eu/forest

FB: www.facebook.com/metsamatkarada/